Kārlis Barons 1865–1944 zobārsts

Profesors Kārlis Barons. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 20. gs. 30. gadu sākums.       

        

            Kas Krišjānis Barons ir visai latviešu tautai, tas viņa dēls Kārlis Barons – Latvijas zobārstniecībai un Latvijas Sarkanajam Krustam. Dzimis 1865. gada 12. oktobrī Pēterburgā, pēc pilsētas 1. klasiskās ģimnāzijas beigšanas 1884. gadā viņš studēja Maskavas universitātē vispirms dabaszinības un pēc tam medicīnu, iegūstot divus augstākās izglītības diplomus 1888. un 1891. gadā. Atraidījis straujas karjeras iespēju Krievijā, viņš devās pie savas tautas, apmetās Rīgā un no 1893. līdz 1905. gadam bija skolu un no 1899. līdz 1914. gadam – dzelzceļa ārsts, 1905. gadā ierīkoja rentgenkabinetu, no 1902. līdz 1914. gadam bija Leo Dolina (1864–1917) zobārstniecības skolas lektors un 1908. gadā nodibināja Latviešu zobārstu biedrību. Pirmā pasaules kara laikā K. Barons dienēja armijā, bija arī latviešu strēlnieku ārsts.

            Nodibinoties Latvijas Republikai, K. Baronam pavērās plašs darba lauks: no 1919. līdz 1920. un no 1922. līdz 1927. gadam viņš bija Latvijas dzelzceļa galvenais ārsts, no 1920. līdz 1922. gadam – Veselības departamenta direktors, no 1919. līdz 1923. gadam – Latviešu zobārstu biedrības priekšnieks.

            K. Barons kļuva par zobārstniecības kā akadēmiskas disciplīnas un augstskolas mācībpriekšmeta pamatlicēju Latvijā, 1921. gadā izveidoja un līdz mūža galam vadīja Latvijas Universitātes Zobārstniecības institūtu, sākot gatavot zobārstus ar augstāko piecgadu izglītību. 1930. gadā viņš tika ievēlēts par Dr. med. honoris causa un 1931. gadā – par profesoru.

            Būdams sabiedriski ļoti rosīgs cilvēks (28 biedrību un organizāciju loceklis!), K. Barons visvairāk paveica Latvijas Sarkanajā Krustā, kura vicepriekšnieks bija no 1925. un priekšnieks – no 1930. līdz 1940. gadam. Šai desmitgadē Sarkanais Krusts būtiski uzplauka un kļuva par prestižāko un turīgāko sabiedrisko organizāciju Latvijā ar desmit slimnīcām, četrām sanatorijām, 98 veselības kopšanas punktiem, desmit ātrajām palīdzībām utt.; tika uzcelta Tērvetes sanatorija, žēlsirdīgo māsu skola Rīgā, ortopēdiskās darbnīcas u.c.

            K. Barons publicēja darbus zobārstniecībā, rentgenoloģijā, fizikālajā medicīnā, higiēnā, sanitārijā u.c. Par nesavtīgo darbu tautas labā viņš tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru un Atzinības krusta 2. šķiru, kā arī ārvalstu ordeņiem, ievēlēts par goda biedru kādās desmit biedrībās u.tml. Augsto ārsta pienākumu palīdzēt cietējiem viņš izpildīja līdz mūža galam un aizgāja bojā nelaimes gadījumā Turaidā 1944. gada 20. oktobrī; pārbedīts Rīgas Meža kapos. Viņa vārdā 1988. gadā nosaukta kāda no Rīgas Stradiņa universitātes auditorijām, savukārt pie Stomatoloģijas institūta auditorijas 1984. gadā atklāts skulptūrportrets; piemiņas plāksne novietota 1991. gadā pie agrākās Zobārstniecības institūta ēkas Rīgā, Stabu ielā 9, kā arī 1985. gadā pie vasaras mītnes Turaidas Dainās, bet 2015. gadā sakarā ar 150 gadu jubileju nodibināta Kārļa Barona balva (medaļa) izcilākajiem zobārstiem un Sarkanā Krusta darbiniekiem.

Literatūra:
1. Kārlis Barons un viņa laiks Latvijas zobārstniecībā. 1865–1944. R., 2016. 512 lpp.
2. Latvijas Universitāte. 1919–1929. R., 1929. 615 lpp.
3. Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919–1939. R., 1939, 1., 2. d. 920, 648 lpp.
4. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.
5. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.

Kārļa Barona fotoportrets. Fotogrāfs: L. Viršikovskis. Rīga, 1897. gada 12. februāris.

Kārlis Barons kopā ar Maskavas latviešu studentiem. Fotogrāfs: nav zināms. Maskava, 1888. gada maijs. 1. rindā no kreisās: Kārlis Īgne, Miķelis Gobiņš (senators, 1866-1931), Kārlis Ozoliņš. 2. rindā no kreisās: Pēteris Kalniņš (ārsts, 1865–1899), Kārlis Barons, Fricis Garais (publicists, 1865-1936), Eduards Veidenberģis, Jānis Lasis, Gustavs Kņezs, Jānis Leimanis. 3. rindā no kreisās: Aleksandrs Zorgenfreijs, Ernests Fricsons, Jānis Kreicbergs (notārs, 1865-1948), Gustavs Saulītis, Jānis Stradiņš.

Leo Dolina Rīgas zobārstniecības skolas (agrākā Suvorova, tagad Kr. Barona ielā 4) astotais izlaidums – pasniedzēji un absolventi. Rīga, 1910. gads. Apakšējā rindā 4. no labās - Kārlis Barons. Centrā: Leo Dolins.

Krišjānis un Dārta Baroni dēla Kārļa Barona ģimenes vidū. Kārlis Barons ar sievu Līnu un bērniem Birutu, Lidiju, Kārli un Pauli. Fotogrāfs: Jānis Rieksts. Rīga, 1909. gads.

Latvijas Sarkanā Krusta valde Asaros. Fotogrāfs: nav zināms. Asari, 20. gs. 20. gadu pirmā puse. 1. rindā no kreisās: 3. ģenerālis Kārlis Goppers; 4. Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieks Jānis Jankovskis; 2. rindā no labās: 3. Kārlis Barons.

Latvijas Sarkanā Krusta veselības kopšanas punkta jaunās mājvietas atklāšana Ēvelē. Fotogrāfs: nav zināms. Ēvele, 1936. gada 14. jūnijs.

Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta bērnu vasaras kolonijas atklāšana Asaros. Fotogrāfs: nav zināms. Asari, 1931. gads.

Kārlis Barons vada nodarbības protēžu tehnikā Latvijas Universitātes Zobārstniecības institūtā. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 20. gs. 20. gadi.

 

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Zobārstniecības institūta absolventi ar pasniedzējiem. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 1932. gads. 1. rindā no kreisās: 1. A. Bērziņa; 2. J. Šulcs; 3. Ādams Ērleins; 4. Pēteris Sniķers; 5. Kārlis Barons; 5. Jēkabs Alksnis; 7. Ernests Paukulis; 8. Roberts Krimbergs; 9. Pauls Stradiņš; 10. Students K. Skalders.

Latvijas Sarkanā Krusta Goda krusts. Latvija, 1925. gads.

Kārļa Barona vizītkarte ar aploksni. Rīga, 1938. gads. Iespieddarbs,1 lpp., latviešu val.

Durvju plāksne. Atradās LU Zobārstniecības institūtā. Rīga, 1931. gads.

Sakņu cēlājs, „nadziņš”