Maksis Beļeņkijs 1911–1965 farmakologs

Maksis Beļeņkijs doktora disertācijas aizstāvēšanas laikā. Fotogrāfs: nav zināms. Ļeņingrada, 1952. gads.        

            Laikposms, ko profesors Maksis Beļeņkijs pavadīja Latvijā, bija gan neilgs, toties pats nozīmīgākais un ražīgākais viņa negarajā un darbīgajā mūžā. Tapa pēckara Latvijas farmakologu skola, ko tagad jau turpina viņa skolnieku skolnieki, pilnveidojās kontakti ar PSRS un ārzemju farmakologiem, radās vairāki nozīmīgi pētījumi un monogrāfijas.

            M. Beļeņkijs dzimis 1911. gada 10. aprīlī Vitebskas guberņas Ļepeļas pilsētā, vidējo izglītību guvis Ļeņingradā un 1933. gadā tur beidzis 2. Medicīnas institūtu. Divus gadus aizvadījis obligātajā karadienestā Austrumsibīrijā, viņš atgriezās institūtā kā aspirants un vēlāk asistents, 1939. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par metilēnzilā iedarbību uz sirdi. Kara laikā M. Beļeņkijs bija armijas toksikologs Karēlijas un 3. Ukrainas frontē, divos izdevumos publicēja rokasgrāmatu par indīgo kaujas vielu iedarbību uz organismu un pirmās palīdzības sniegšanu pret tām.

            Demobilizējies 1946. gadā, M. Beļeņkijs atgriezās agrākā darba vietā 2. Ļeņingradas Medicīnas institūtā, 1947. gadā tika ievēlēts par docentu un izvērsa pētījumus akadēmiķa Sergeja Aņičkova (1892–1981) vadībā, kas savukārt bija krievu farmakologu skolas pamatlicēja Nikolaja Kravkova (1865–1924) skolnieks (tātad M. Beļeņkijs – N. Kravkova „zinātniskais mazdēls”). 1952. gadā M. Beļeņkijs aistāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju par miega mezgla receptoru ķīmiskās jutības farmakoloģiskās analīzes nozīmi un mehānismu, ko 1962. gadā publicēja monogrāfiskā veidā kopā ar savu skolotāju S. Aņičkovu.

            Pēc doktora darba aizstāvēšanas 1952. gadā M. Beļeņkijs tika uzaicināts darbā par nesen izveidotā Rīgas Medicīnas institūta Farmakoloģijas katedras vadītāju un palika šai amatā līdz mūža beigām; 1953. gadā ievēlēts par profesoru. Viņš izveidoja katedru un pētniecības laboratoriju pie tās, 1954. gadā kopā ar S. Aņičkovu publicēja farmakoloģijas mācību grāmatu, ko izmantoja visas PSRS medicīnas augstskolas un kas izdota atkārtoti un tulkota citvalodās (arī ķīniešu). Divus izdevumus, 1959. gadā Rīgā un 1963. gadā Ļeņingradā, piedzīvoja M. Beļeņkija monogrāfija par farmakoloģiskā efekta kvantitatīvā novērtējuma elementiem. Profesors pētīja arī apomorfīna adrenerģiskās īpašības, holinerģiskos komponentus fenamīna darbībā, aminfenilindandionu ietekmi uz nervu sistēmu u.c.

            Apdāvinātais un milzu darbaspējām apveltītais profesors strauji izvirzījās ne tikai Latvijas medicīnas zinātnes priekšpulkā – 1960. gadā viņš tika ievēlēts par PSRS Medicīnas zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, bet 1961. gadā M. Beļeņkijam piešķirts LPSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukums. Pēkšņi miris 1965. gada 25. decembrī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.

Literatūra: 1. No universitātes līdz universitātei. Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskās darbības vēsture dokumentos un atmiņās. R., 2010. 670 lpp. 2. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp. 3. Григораш Ф. Ф., Липовецкая Л. Л. Профессор М. Л. Беленький и становление школы фармакологов в Латвии. Из истории медицины. Р., 1973, т. 9, с. 232–237.

Maksis Beļeņkijs (pirmais no kreisās) 2. Ļeņingradas Medicīnas institūtā. Fotogrāfs: nav zināms. 20. gs. 30. gadu otrā puse.

2. Ļeņingradas Medicīnas institūta absolventa nozīme, 1933. gads.

M. L.  Beļikija ārsta sertifikācijas apliecība par iegūto medicīnas ārsta grādu. Ļeņingrada, 1933. gads.

Maksis Beļeņkijs (vidū) Otrā pasaules kara laikā. Fotogrāfs: nav zināms. 20. gs. 40. gadu pirmā puse.

Akadēmiķis Sergejs Aņičkovs un Maksis Beļeņkijs. Fotogrāfs: nav zināms. Ļeņingrada, 20. gs. 50. gadi.

Profesors Maksis Beļeņkijs lekcijas laikā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 50. gadu beigas.

Profesors Maksis Beļeņkijs lekcijas laikā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 50. gadu beigas.

Rīgas Medicīnas institūta Farmakoloģijas katedras vadītājs Maksis Beļeņkijs. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 60. gadu sākums.

Profesors Makss Beļenkijs (2. no labās) ar līdzstrādniekiem ķīmiskās farmakoloģijas problēmu laboratorijā analizē elektroencefalogrāfijas rezultātus. No labās: 1. Vladimirs Fatejevs; 3. Modris Melzobs; 4. Jānis Šusters. Fotogrāfs: nav noskaidrots. Rīga, 1964. gads.

Profesors Maksis Beļeņkijs laboratorijā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1958. gads.

Atklātne no Lielbritānijas, žurnāla “ Neirofarmakaloģija” .1963. gada 27. novembris.

Ielūgums uz 23. Starptautisko Fizioloģijas kongresu. Tokija, 1965.gads.

M. Beļenkijs “ Farmakoloģiskās iedarbības kvantitatīvā novērtējuma elementi “. Rīga, 1959. gads.

Maksa Beļenkija Starptautiskā fiziologu kongresa Japānā (IUPS) medaļa.Tokija, 1965. gads.