Bernhards Frīdrihs Bērenss 1795–1863 Ārsts

  Bernharda Frīdriha Bērensa portrets. 19. gs. Fotogrāfija no grāmatas: Из истории медицины. Сборник статей. IV. Рига, 1962. 28. lpp.

           

           

            Izcilākais Rīgas ārsts 19. gadsimta vidusposmā bija Bernhards Frīdrihs Bērenss – zinātnieks un ārstu sabiedrisko centienu vadītājs, ārstniecības iestāžu jaunbūves iniciators un veiksmīgs administrators, plašu atsaucību guvis un rīdzinieku iemīļots ārsts. Viņš bija viens no mūsu pirmās ārstu apvienības – Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības četriem līdzdibinātājiem 1822. gadā, tās pirmais goda biedrs un divreiz ievēlēts par biedrības prezidentu. Pēc viņa ierosmes un vadībā no 1849. līdz 1860. gadam iznāca biedrības „Beiträge zur Heilkunde” (Ārstniecības apcerējumi) – mūsu pirmais medicīnas žurnāls 12 sējumos ar vietējo ārstu pētījumiem un praktiskiem vērojumiem.

            No 1832. gada līdz mūža galam B. F. Bērenss bija mūsu vecākās – Rīgas pilsētas nabagu, resp., 1. slimnīcas direktors, šai laikā panākot nodaļu specializāciju un sagatavojot jaunu būvniecības projektu (arhitekts Johans Daniels Felsko), kas tika realizēts jau pēc ārsta nāves, bet uzbūvētie seši mūra paviljoni kalpo slimniekiem līdz mūsu dienām. Viņa vadībā izauga pirmie ievērojamākie vairāku specialitāšu ārsti, kas tiks minēti turpmākās šīs grāmatas lappusēs. Cits ievērojams B. F. Bērensa veikums bija Latvijā pirmās acu slimnīcas būve 1863. gadā, izmantojot rātskunga Reimersa atraitnes Vilhelmīnes dāsno ziedojumu (arhitekts Heinrihs Šēls). Slimnīcā bija 60 vietas un ambulance, operācijas veica ar sudraba instrumentiem. Agrākā slimnīcas ēka Raiņa bulvārī 7 stāv līdz mūsu dienām, tagad pēc ASV vēstniecības tajā iemitināts Okupācijas muzejs.

            Medicīnas zinātnē ievērojamākais B. F. Bērensa nopelns ir pirmā ētera narkoze Krievijas impērijā 1847. gada janvārī Rīgā, par vairākām nedēļām apsteidzot Pēterburgas un Maskavas kolēģus. Pirmais viņš sāka izmantot arī rektālo narkozi. Daži citi ārsta darbi saistīti ar oftalmoloģiju, psihiatriju, epidemioloģiju (holēras ierobežošana) u.tml.

            Bernhards Frīdrihs Bērenss dzimis 1795. gada 4. augustā Rīgā, mācījies vietējā ģimnāzijā, studējis Tērbatā, Getingenē, Vīnē un vēlreiz Getingenē, kur 1819. gadā aizstāvējis medicīnas doktora disertāciju par acs lēcas fizioloģiju un patoloģiju. No 1820. gada līdz mūža galam 1863. gada 25. septembrī strādājis Rīgā. Mūža svarīgākā diena ārstam bija 1857. gada 22. aprīlis, kad sakarā ar 25 gadu jubileju pilsētas slimnīcas direktora postenī viņu godināja visa Rīga ar ģenerālgubernatoru priekšgalā.

 

Literatūra:
1. Bochmann E. Die Geschichte der Gesellschaft praktischer Ärzte zu Riga von 1822–1872. R., 1872. 145 S.
2. Brennsohn I. Die Aerzte Livlands von den ältesten Zeiten bis zur Gegenwart. Mitau, 1905. 481 S.
3. Deutschbaltisches biographisches Lexikon. 1710–1960. Köln, Wien, 1970. 930 S.; Wedemark, 1998. 930 S.
4. Ozols J., Vīksna A. Rīgas 1. slimnīca. R., 2001. 192 lpp.
5. Rigasche Biographieen. Bd. 1–3. R., 1881–1884. 197, 218, 272 S.
6. Vīksna A. Dodot gaismu sadegu. R., 1983. 199 lpp.
7. Vīksna A. Latvijas Ārstu biedrība. Atskats un apskats. 1822–1939–1988–2013. R., 2013. 206 lpp.
8. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.
9. Магильницкий С. Г. Офтальмологическая тематика Рижского общества практических врачей за первые 35 лет его существования (1822–1857). Сообщение первое // Из истории медицины. Р., 1959, т. 2, с. 171–179.

Bernhards Frīdrihs Berenss (1795–1863) – Rīgas 1. pilsētas slimnīcas direktors (1832–1863). Autore: E. Karlsone, 2004. gads.