Pirmais latviešu psihiatrijas profesors, psihiatrijas kā augstskolas mācībpriekšmeta pamatlicējs Latvijā, pirmās psihiatrijas mācībgrāmatas autors latviešu valodā, ražīgs pētnieks un publicists, Latvijas psihiatru zinātniskās skolas izveidotājs Hermanis Buduls savas dzīves laikā publicēja desmit grāmatas, pie tam pirmās divas – studiju gados, lai piepelnītos iztikai, un pēdējās divas – vecumā, emigrācijā, un atkal, lai būtu drošāk ar iztiku. Profesora dzīve bija nemierīgais Latvijas laiks.

            Latvijas psihiatrijas klasiķis dzimis 1882. gada 16. novembrī Jaunpiebalgas Jaunmigļos rentnieka ģimenē. Pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas beigšanas viņš studēja Tērbatas universitātē, kur profesora Vladimira Čiža (1855–1922) vadībā pievērsās psihiatrijai. V. Čižs pētīja ievērojamāko krievu rakstnieku daiļrades psihopatoloģiju; viņa ietekmē H. Buduls publicēja grāmatu par sava pacienta dzejnieka Jāņa Poruka "krēslas dienām" (1911. un 1925. gadā), kas izraisīja ažiotāžu sabiedrībā. 1911. gadā H. Buduls ieguva ārsta diplomu un 1914. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju par Baltijas iedzīvotāju psihisko slimību epidemioloģiju, kas izdota monogrāfiski. Skaitliskais raksturojums liecināja, ka vietējiem vāciešiem pastāvējusi slieksme uz metasifilītiskām slimībām, ebrejiem – uz funkcionālām centrālās nervu sistēmas slimībām, tostarp šizofrēniju, krieviem – uz alkoholismu, igauņi salīdzinājumā ar latviešiem biežāk cietuši no depresijas, toties latviešiem vairāk radušās paranojas un lieluma idejas.

            Izveidojoties Latvijas valstij, H. Buduls 1919. gadā kļuva par Sarkankalna slimnīcas direktoru Rīgā, panāca tās strauju uzplaukumu un palika šai amatā līdz slimnīcas slēgšanai 1942. gadā; 1938. gadā sakarā ar slimnīcas jubileju publicēja tai veltītu apjomīgu monogrāfiju. 1920. gadā viņš tika ievēlēts par jaundibinātās LU docentu un Psihiatrijas klīnikas vadītāju, 1924. gadā – par profesoru, vairākkārt arī par Medicīnas fakultātes dekānu. 1924. un 1929. gadā viņš publicēja divdaļīgu mācībgrāmatu psihiatrijā, kurā lielu uzmanību veltīja specialitātes terminoloģijas veidošanai latviešu valodā. Pētniecības jomā profesoru vairāk interesēja psihisko slimību pārmantošanas, epidemioloģijas, klīniskās un laboratoriskās diagnostikas un ārstēšanas jautājumi. Par nopelniem Latvijas un tās iedzīvotāju labā H. Buduls apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa 3. šķiru.