Pavisam maz – tikai nieka astoņu mēnešu pietrūka, lai Ēvalds Ezerietis pirmais no Latvijas medicīnas profesoriem pārkāptu simt gadu slieksni. Mūžs bija ražens un iezīmīgs kaut vai ar to, ka Fakultātes ķirurģijas katedru un klīniku pēc profesora Paula Stradiņa nāves mantoja viņa tuvākais un uzticamākais skolnieks Ē. Ezerietis, kas volontēt slavenajā klīnikā bija sācis jau kā trešā kursa students.

            Viņš dzimis 1913. gada 26. decembrī Valkas apriņķa Kalncempju pagasta Ezerniekos lauksaimnieka ģimenē un līdz uzvārda maiņai 1940. gadā saucies Jēgers. Beidzis Cesvaines ģimnāziju 1932. gadā, LU Medicīnas fakultāti 1940. gadā, strādājis Jēkabpilī un 1943. gadā mobilizēts vācu armijā, kur leitnanta dienesta pakāpē bija pārsiešanas punkta ķirurgs un grenadieru trieciendivīzijas galvenais ķirurgs. Izcilu pašaizliedzību viņš parādīja, sniedzot palīdzību ievainotajiem 1944. gada Ziemassvētku kaujās.

            P. Stradiņa aicināts, no 1945. gada Ē. Ezerietis bija LVU un RMI Fakultātes ķirurģijas katedras asistents, 1955. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par vairogdziedzera ķirurģiju. Līdztekus viņš pievērsās kardioķirurģijai un 1958. gada 31. martā veica pirmo sirds operāciju pēckara Latvijā, asistējot klīnikas darbiniekiem Veronikai Rozenbahai, Ojāram Aleksim un profesoram Jevgeņijam Mešalkinam (1916–1997) no Maskavas (Novosibirskas).

            1958. gadā Ē. Ezerietis kļuva par Fakultātes ķirurģijas katedras vadītāju un 1960. gadā tika ievēlēts par docentu. 1963. gadā viņš aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju par sirds aneirismām un 1964. gadā tika ievēlēts par profesoru. Katedru Ē. Ezerietis vadīja līdz 1974. gadam, bet darbu klīnikā turpināja līdz 1996. gadam.

            Atzīmējot profesora Ē. Ezerieša ieguldījumu Latvijas ķirurgijā, 1995. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. 1996. gadā Ē. Ezerietim piešķirts valsts emeritētā zinātnieka nosaukums, 2000. gadā – Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķira, 2008. gadā – Paula Stradiņa balva un Latvijas Ārstu biedrības godabiedra nosaukums.

            Profesora Ē. Ezerieša vadībā aizstāvētas 19 medicīnas zinātņu kandidāta un astoņas zinātņu doktora disertācijas. Viņš publicējis 120 darbus, tostarp piecas grāmatas.

            Aktīvā darba laikā profesors bija pievērsies gandrīz visām ķirurģijas nozarēm un it sevišķi aizrāvies ar vairogdziedzera slimību ķirurģisku ārstēšanu. Viņš izstrādājis saudzējošu vairogdziedzera ķirurģiskās ārstēšanas metodi un veicis vairāk nekā 7000 vairogdziedzera operāciju. Ar lielu iedvesmu Ē. Ezerietis pievērsās sirds slimību ķirurģiskai ārstēšanai, veicot vairāk nekā 700 sirds operāciju. Kā plaša profila ķirurgs viņš operēja arī barības vadu, kuņģi u.c. Strādājot par profesoru konsultantu, viņš pētīja dabisko materiālu kadiķa un liepas ietekmi uz recipientu.