Helmanis Kristaps


1848–1892
mikrobiologs
  Kristapa Helmaņa portrets. 1875. gada 18. oktobris. Fotoreprodukcija no Egona Dārziņa grāmatas ”Zemmers, Kalniņš, Helmanis: dzīve un darbi”, izdevis A. Gulbis, 1934. gads.

           

            Lielākais latviešu mediķu atklājums, kas paliekoši iegājis pasaules zinātnes vēsturē, ir maleīna diagnostisko īpašību pierādīšana, ko 1891. gadā veica Kristaps Helmanis un Oto Kalniņš. Viņi bija Tērbatas Veterinārā institūta audzēkņi, un viņu skolotājs bija pirmais latviešu mikrobiologs profesors Eižens Zemmers. Dzīvojot un darbojoties mikrobioloģijas lielatklājumu laikmetā, viņi sniedza savu pienesumu, kas maksāja dārgi, jo uz zinātnes altāra tika noliktas vairākas dzīvības.

            K. Helmanis dzimis 1848. gada 3. jūnijā Kalnamuižas (no 1925. gada – Tērvetes) pagasta Lejas Čimās zemnieka ģimenē. Pēc Jelgavas reālskolas beigšanas astoņus gadus strādājis, lai sakrātu līdzekļus studijām Tērbatā, kuras ar zelta medaļu pabeidzis 1877. gadā un vēl pēc diviem gadiem spoži aizstāvējis maģistra disertāciju par mugurkaulnieku spermatozoīdu attīstību. Turpmāk viņš dienēja prestižajā leibgvardes kājnieku pulkā Pēterburgā. Guva labus panākumus praktiskā darbā, pat izgudroja īpatnēju zirga pakavu, ko plaši lietoja Krievijas armijā.

            Taču K. Helmani vairāk par visu interesēja zinātne, un “pulka kazarmās, sētas stūrī, gara koridora galā” viņš ierīkoja laboratoriju, lai pievērstos ļauno ienāšu, trakumsērgas, tuberkulozes un liesas sērgas pētījumiem. Veterinārajā lazaretē 1886. gadā viņš ierīkoja otro Pastēra staciju pasaulē, kurā potēja traku vilku un suņu sakostus cilvēkus, kuriem savādāk draudēja nāve. K. Helmanim izveidojās cieša sadarbība ar Luiju Pastēru, pie kura viņš 1886. un 1888. gadā ieradās Parīzē, arī korespondēja. Pēc K. Helmaņa iersomes 1890. gadā Pēterburgā tika nodibināta Krievijā pirmā medicīnas zinātniskā iestāde – Eksperimentālās medicīnas institūts, kas sekmīgi darbojas līdz mūsu dienām. Atstājis karadienestu kolēģijpadomnieka (pulkveža) pakāpē, Helmanis kļuva par institūta epizootoloģijas nodaļas prtiekšnieku.

            Turpinot ienāšu pētījumus, K. Helmanim izdevās iegūt to ekstraktu – maleīnu, ko pēc analoģijas ar L. Pastēra un R. Koha darbiem viņš bija iecerējis par ārstniecības un diagnostikas līdzekli. Iecere par ārstniecību neattaisnojās, taču maleīna diagnostisko īpašību pierādīšanai K. Helmanis palīgos pieaicināja savu kursa biedru Oto Kalniņu, ar kuru kopā veica atklājumu.

            Kristaps Helmanis nomira 1892. gada 10. martā Pēterburgā, apbedīts Kalnamuižas kapsētā, uz ko Tērvetē tagad ved Helmaņa taka. Helmaņa ielas ir Jelgavā un Siguldā, Helmaņa pieminekļi – Rīgā un Jelgavā.

Literatūra:
1. Dārziņš E. Eižena Zemmera un Kristapa Helmaņa nopelni mikroorganismu un lipīgo slimību izpētīšanā // Latvijas Ārstu Žurnāls, 1930, 11./12. nr., 239.–247. lpp.
2. Dārziņš E. Zemmers, Kalniņš, Helmanis. Dzīve un darbi. R., 1934. 133 lpp.; 2. izd. ar A. Vīksnas papild. un koment. R., 1993. 240 lpp.
3. Vīksna A. Ārstu zvaigznājs. R., 2015. 144 lpp.
4. Vīksna A. Kā cēla pieminekli Kristapam Helmanim un par viņa līdzgaitnieku kapavietām // Latvijas Ārsts, 1998, 7./8. nr., 464.–469. lpp.
5. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.
6. Vīksna A. Pirmie latviešu veterinārārsti // Veterinārais Žurnāls, 1994, 4. nr., 2.–14. lpp.
7. Альбом имматрикулированных в Дерптском, ныне Юрьевском ветеринарном институте. Юрьев, 1898. 363 с.

Studentu grupa Tērbatā. No kreisās: J. Neimanis, K. Rass, A. Bertušs, K. Helmanis, E. Bergs, O. Kalniņš. ~1875. gads.


Zinātnieku grupa Pēterburgā. No labās: 1 Kristaps Helmanis; 2. Alfrēds Bertušs. ~1890. gads.


Kristaps Helmanis (pa labi) un Alfrēds Bertušs. Fotogrāfs: nav zināms. 19. gs. 80. gadi.


Latviešu mikrobiologs un veterinārārsts Kristaps Helmanis (1848. – 1892.). Mākslinieks: V. Caune, 1950. gads.



“DORPAT VETERINAR – INSTITUT”. Tērbatas Veterinārijas institūta (dibināts 1848. gadā) ēkas attēls, pēc litogrāfijas iespiests Tērbatā, J. Solbas izdevniecībā ap 1910. gadu.



Latviešu mikrobiologam un veterinārārstam Kristapam Helmanim (03.06.1848–10.03.1892) veltīta aploksne. Īpašs izdevums K. Helmaņa 145. gadadienas piemiņai. Aploksnē tika sūtīta atklātne – MVM 42887 Tdaž 605 – ar 145. gadadienai veltītu spiedogu.



Ex libris “Kristaps Helmanis (1848–1892)”. Grāmatzīmē ietverts K. Helmaņa takas rādītājs Tērvetē. Autore: A. Karlsone. 2004. gads.