Oto fon Hūns 1764–1832 ārsts, novadpētnieks

            Medicīnas pacēlums tagadējā Latvijas teritorijā, 19. gadsimtam nomainot 18. gadsimtu, lielā mērā saistīts ar Oto fon Hūna darbību, kas daudz paveica iedzīvotāju veselības aprūpes uzlabošanā un epidēmiju ierobežošanā ne tikai pie mums, bet visā plašajā Krievzemē un reizē bija pazīstams vēsturnieks un kultūras darbinieks. Viņš dzimis 1764. gada 17. jūnijā Jelgavā Kurzemes superintendenta ģimenē un miris 1832. gada 20. martā Rīgā. Oto fon Hūna izskats nav zināms. Viņa pēdējo atdusas vietu Lielajos kapos sargā pamatīga akmens plāksne līdzās tā laika krietnākā kultūrvēsturnieka Johana Kristofa Broces (1742–1823) kapa piemineklim.

            Oto fon Hūns mācījies dzimtās pilsētas Academia Petrina, studējis Hallē teoloģiju un medicīnu Getingenē, kur 1788. gadā ieguvis medicīnas doktora grādu un gadu vēlāk nolicis eksāmenu Pēterburgā ārsta tiesību iegūšanai Krievijā. Apmeties Rīgā, fon Hūns kļuva par vietējā kara hospitāļa ārstu un pēcāk pievērsās privātpraksei, strauji gūstot atzinību. 1804. gadā viņš pārcēlās uz Maskavu, pēc gada devās garākā ceļojumā uz Ukrainu, ko aprakstīja trīs sējumos, 1808. gadā Maskavas universitātei pārdeva savu divtūkstoš sējumu bibliotēku, no 1809. līdz 1811. gadam bija krievu sūtniecības ārsts Kaselē un Parīzē, tad strādāja Pēterburgā un no 1813. gada atkal Rīgā, kur bija Aleksandra Augstumu iestādes celtniecības vadītājs un no 1824. gada līdz mūža galam – tās pirmais direktors (tagad Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs).

            Medicīnā nozīmīgākais fon Hūna veikums ir pirmā baku vakcinācija Rīgā un Krievijā 1800. gada 27. novembrī, kopā ar Edleru Joahimu fon Rammu (1763–1825) dibinātais Baku potēšanas institūts, kā arī vairākas publikācijas par bakām vācu un krievu valodā, starp kurām ievērojamākā ir „Vispārējā aizsargbaku ieviešana Eiropas un Āzijas Krievijā” 1807. gadā.

            Vēsturnieki par Oto fon Hūna pamatdarbu nosauc „Rīgas pilsētas topogrāfisko aprakstu ar ārsta novērojumu pielikumu”, kas, bagātīgi ilustrēts, publicēts krievu valodā Pēterburgā 1803. un 1804. gadā un aptver daudzus svarīgus vēsturiskus datus un medicīniskus vērojumus. 1814. gadā iznāca „Papildinājumi Vidzemes medicīnas topogrāfiskajam aprakstam ar baku potēšanas tabulām un rasējumiem par zemnieku istabām un pirtīm”.

            Plašs Oto fon Hūna literārais mantojums ir saglabāts Latvijas Valsts vēstures arhīvā Rīgā: materiāli par visu Baltijas pilsētu un daudzu lauku draudžu vēsturi un stāvokli 19. gadsimta sākumā, dati par novada sanitārajiem apstākļiem, epidēmiju izplatību un iedzīvotāju saslimstību, dziedniecības iestāžu darbību, celtnēm, medicīniskās palīdzības uzlabošanas un augstākās izglītības izvēršanas projekti u.tml. Vēsturniekiem tur paveras plašs vēl neapgūta darba lauks.

Literatūra:
1. Brennsohn I. Die Aerzte Livlands von den ältesten Zeiten bis zur Gegenwart. Mitau, 1905. 481 S.
2. Deutschbaltisches biographisches Lexikon. 1710–1960. Köln, Wien, 1970. 930 S.; Wedemark, 1998. 930 S.
3. Pelkaus E. O. Hūna savāktie materiāli kā Latvijas pilsētu vēstures avoti // LPSR ZA Vēstis, 1975, 6. nr., 117.–129. lpp.
4. Recke J. F., Napiersky K. E. Allgemeines Schriftsteller und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Ehstland und Kurland. Bd. 1–4. Mitau, 1827–1832. – 624, 620, 598, 628 S.; Nachträge und Fortsetzungen. Bd. 1, 2. Mitau, 1859, 1861. – 352, 287 S.
5. Rigasche Biographieen. Bd. 1–3. R., 1881–1884. 197, 218, 272 S.
6. Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. R., 2009. 639 lpp.
7. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.
8. Васильев К. Г., Васильев Ю. К. Оттон Гун и его «Топографическое описание города Риги с присовокуплением врачебных наблюдений». Одесса, 2012. 116 с.

Oto Hūna grāmata "Топографическое описание города Риги". Pēterburga, 1804. gads.

Oto Hūna grāmata "Несколько слов к гражданам и поселянам о пользе прививания коровьей оспы". Maskava, 1807. gads.

Ex libris, veltīts Oto Hūnam (1764–1839) kā pirmajam, kurš Rīgā ieviesa baku vakcināciju. Autore: A. Karlsone. 2004. gads. Kserokopija.