Profesors Jānis Jankovskis. Rīga, 20. gs. 20. gadu sākums.

           

            Trešajā dienā pēc valsts pasludināšanas – 1918. gada 20. novembrī – tika nodibināts Latvijas Sarkanais Krusts, kas starpkaru periodā izvērsās par prestižāko, ievērojamāko un arī turīgāko sabiedrisko organizāciju jaunajā republikā. To dibināja pieredzējis, kaujās rūdīts, latviešu strēlnieku un tautas uzticību guvis ķirurgs, balstoties plašas vietējās sabiedrības nepārprotamā atsaucībā.

            Jānis Jankovskis nāk no Lietuvas pierobežas, kur Poislīces muižā Panevēžas apriņķī dzimis 1876. gada 6. februārī turīga zemnieka ģimenē. Beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju 1897. gadā, divus gadus studējis Kijevas un trīs gadus Berlīnes universitātē, kuru beidzis ar Dr. med. grādu 1902. gadā un eksāmenus ārsta tiesību iegūšanai Krievijā pārlicis Maskavas universitātē. Tālāk zināšanas pilnveidojis Kara medicīnas akadēmijas Dzemdniecības un ginekoloģijas klīnikā Pēterburgā, Berlīnes universitātes Internās medicīnas klīnikā un Patoloģijas institūtā, piedalījies krievu un japāņu karā. 1906. gadā J. Jankovskis kļuva par pirmo latviešu ārstu, kas tika pieņemts darbā Rīgas pilsētas 1. slimnīcā (noturēts par poli), un Ādolfa fon Bergmaņa vadībā ķirurģijas nodaļā strādāja līdz 1914. gadam, pa vidu 1910. gadā Tērbatas universitātē aizstāvot disertāciju par durtiem, grieztiem un šautiem vēdera dobuma ievainojumiem. Pirmā pasaules kara laikā J. Jankovskis dienēja Krievijas armijā, bija 1. apvienotās latviešu strēlnieku lazaretes galvenais ārsts un 1. latviešu strēlnieku brigādes pārsiešanas punkta galvenais ārsts.

            Pēc kara, atgriezies civilajā dzīvē, J. Jankovskis atsāka darbu Rīgas pilsētas 1. slimnīcā un 1919. gadā bija tās direktors. Pēcāk pārgāja uz Sarkanā Krusta slimnīcu, kurā no 1922. gada vadīja LU Hospitālās ķirurģijas klīniku un 1924. gadā tika ievēlēts par profesoru. Veicis pētījumus karalauka ķirurģijā, kaulu tuberkulozes ķirurģijā, mākslīga barības vada veidošanā u.c., izaudzinājis jaunu spējīgu ķirurgu plejādi. Līdztekus J. Jankovskis kā pirmais priekšnieks veica ļoti nozīmīgu darbu Latvijas Sarkanā Krusta izveidošanā, apgādē, nostiprināšanā un starptautiskā atzīšanā. Viņa vadībā tika ierīkotas Sarkanā Krusta slimnīcas, sanatorijas, veselības kopšanas punkti u.c.

            Ķirurga praktiskajā darbā J. Jankovskis bija pazīstams ar smalki izslīpētu operāciju tehniku, nosvērtību un aukstasinību sarežģītos brīžos operāciju gaitā, spēju desmit un vairāk stundas nostāvēt pie operāciju galda, visu sevi atdodot darbam. Pārslodze un mūžīga pārstrādāšanās bija arī cēlonis profesora pāragrajai nāvei, nesasniedzot piecdesmit gadu vecumu, 1925. gada 6. decembrī, apbedīts Rīgas Meža kapos. Profesors Jānis Jankovskis bija apbalvots ar Latvijas, Krievijas un Polijas ordeņiem, viņa vārdā no 1931. līdz 1940. gadam bija nosaukta Latvijas Sarkanā Krusta kaulu tuberkulozes sanatorija Liepājā.