Pulgošņa ezermalā atjaunotajās Meņģeļu mājās ir četru brāļu mūziķu Andreja, Pāvula, Jura un Pētera Jurjānu muzejs. Šajā Ērgļu zemnieku dzimtā bijuši daudzi Juri un Jāņi, no kā tapis Jurjānu uzvārds. Turpat Meņģeļos 1830. gada 1. februārī dzimis mūziķu tēvabrālis, kas kristīts kā Anžs, bet vēlāk dokumentu maiņā pārtapis Hansā, Johanā, Ivanā un visbeidzot – Jānī, kuram bija lemts kļūt par izcilo jaunlatviešu un tautas modinātāju Krišjāņa Valdemāra, Krišjāņa Barona, Jura Alunāna draugu un domu biedru.

            Jānis Jurjāns 1854. gadā iestājās Maskavas universitātē un gadu vēlāk pārvācās uz tuvāko Tērbatu, kur iekļāvās jaunlatviešu kustībā, 1862. gadā ieguva ārsta diplomu un, nedaudz pastrādājis Pēterburgā, 1863. gadā jaunlatviešu dumpīgo garu pārnesa uz Vecpiebalgu, kur bija pirmais akadēmiski izglītotais latvietis un pirmais pagasta algotais ārsts Latvijā vispār. Laikā līdz 1875. gadam dakteris Jurjāns daudz paveica tiešajā darba laukā ārstniecībā, bet vēl vairāk – savas tautas modināšanā, pašapziņas un garīguma stiprināšanā, jo tie bija mērnieku laiki un arī „Pēterburgas Avīžu” laiki, kad brīvprātnieks Jurjāns droši nostājās apspiesto priekšgalā. Par palīdzību zemniekiem sastādīt lūgumrakstus savu tiesību aizstāvēšanai Jurjāns tika vajāts un piespiests atteikties no politiskas cīņas, taču kultūrizglītojošo darbu nepameta.

            Kopā ar domubiedriem 1869. gadā viņš nodibināja Vecpiebalgas Dziedāšanas un lasīšanas biedrību, pats skaisti dziedāja un gadu vēlāk sāka teātra spēlēšanu, saviem mazizglītotajiem tautas brāļiem rīkoja priekšlasījumus par dabaszinību un medicīnas jautājumiem. Paliekoša vieta latviešu literatūras vēsturē ir doktorātā rīkotajiem „ķirpa” vakariem, kuros piedalījās brāļi Kaudzītes, Kronvalda Atis, daktera tiešie literārie audzēkņi Auseklis, Andrejs Pumpurs u.c. Ārsta paziņu loks bija gan plašs, gan ievērojams: kopā ar Krišjāni Baronu viņš apceļoja Latviju, kopā ar Frici Brīvzemnieku vāca latviešu folkloru, Jurjānu Andreju atbalstīja materiāli, sagatavoja Kronvalda Ata pārnākšanu uz Vecpiebalgu.

            Taču piebaldzēni savu dakteri neprata novērtēt. Pieraduši visu ņemt uz parāda, viņi par daktera sagādātajām zālēm neatlīdzināja, turklāt vēl ierosināja samazināt jau tā pieticīgo pagasta maksāto ārsta algu. Sarūgtinātais Jurjāns pārcēlās uz Gostiņiem, pēc tam uz Jumurdas Ķeizaru mājām, kur miris 1879. gada 27. aprīlī.