 | Augusts Kirhenšteins1872–1963 mikrobiologs, politiķis |
Krietns zinātnieks un godkārīgs, caurkritis valstsvīrs kolaboracionists, – šādi epiteti veltīti spožai un nenoturīgai personībai Latvijas vēsturē. Augusts Kirhenšteins dzimis 1872. gada 18. septembrī Mazsalacas Valtenbergas muižā krodzinieka ģimenē. Beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā 1892. gadā un Tērbatas Veterināro institūtu 1901. gadā, bijis veterinārārsts Valmierā un Limbažos, kā 1905. gada revolūcijas dalībnieks emigrējis uz Šveici, strādājis Cīrihē un Davosā, Pirmā pasaules kara laikā Serbijas armijas veterinārārsts, tad pētnieks Ženēvā un Lugānā, līdz 1917. gadā atgriezies Latvijā.
Dibinoties Latvijas Universitātei 1919. gadā, A. Kirhenšteins kļūst par Lauksaimniecības fakultātes docentu, 1921. gadā par vecāko docentu, bet pēc disertācijas aizstāvēšanas par baktēriju iekšējo uzbūvi un attīstību 1923. gadā (pirmā doktora disertācija Latvijā!) – par profesoru. Citi akadēmiski un sabiedriski amati: LU Serumstacijas direktors no 1923. līdz 1938. gadam, Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības priekšnieks no 1925. līdz 1927. gadam, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors 1939. un 1940. gadā, LVU Veterinārmedicīnas fakultātes profesors un katedras vadītājs 1940. un 1941. gadā, LVU un RMI Mikrobioloģijas katedras vadītājs no 1944. līdz 1953. gadam, LPSR ZA Mikrobioloģijas institūta direktors no 1946. līdz 1962. gadam un ZA viceprezidents no 1951. līdz 1958. gadam.
Bet pavērsiens bija pienācis 1940. gadā, kad amati kļuva politiski: Latvijas Tautas valdības priekšsēdētājs, LPSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētājs no 1940. līdz 1952. gadam un PSRS Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja vietnieks no 1941. līdz 1952. gadam, LKP CK biroja loceklis no 1949. līdz 1952. gadam u.c.
Pētījumi bakterioloģijā, imunoloģijā, vitaminoloģijā, dietoloģijā, tuberkulozes u.c. infekciju slimību profilaksē, tostarp sešas grāmatas (neskaitot atkārtotizdevumus).
Divi Triju Zvaigžņu ordeņi, pa Francijas un Dānijas ordenim pirms kara, seši Ļeņina un četri citi ordeņi pēc kara, Sociālistiskā Darba Varoņa, LPSR Nopelniem bagātā zinātniskā darbinieka, LPSR ZA akadēmiķa u.c. nosaukumi un tituli.
Miris 1963. gada 3. novembrī Rīgā un apbedīts Raiņa kapos. Augusta Kirhenšteina vārdā bija nosaukts Mikrobioloģijas institūts, iela Rīgā un LPSR ZA prēmija, noliktas piemiņas plāksnes pie namiem Limbažos, Mazsalacā un Daugavpilī. Dzimtās Mazsalacas centrālajā laukumā 1986. gadā tika atklāts A. Kirhenšteina pieminekli, taču četrus gadus vēlāk kādā naktī tas no postamenta pazuda, lai nākamā rītā atrastos Velna alā Salacas krastā.Literatūra:
1. Augusta Kirchenšteina dzīve un darbs. R., 1957. 241 lpp.
2. Augusts Kirhenšteins. R., 1972. 111 lpp.
3. Jākobsons J., Vīksna A. Augusts Kirhenšteins – zinātnieks un valstsvīrs. R., 1988. 118 lpp.
4. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Augusts Kirhenšteins. Biobibliogrāfiskais rādītājs. R., 1982. 215 lpp.
5. Latvijas Universitāte. 1919–1929. R., 1929. 615 lpp.
6. Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919–1939. R., 1939, 1., 2. d. 920, 648 lpp.
7. Preinbergs G. Latvijas veterinārārstu biogrāfiskā enciklopēdija. R., 2004. 688 lpp.
8. Profesors Dr. A. Kirhenšteins 75. dzimšanas dienā. R., 1947. 127 lpp.
9. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.
Augusts Kirhenšteins nodarbībā ar medicīnas studentiem Mikrobioloģijas katedrā. Fotogrāfs: B. Vdovenko. Rīga, ~1950. gads.
Augusta Kirhenšteina profesora apliecinājums. Maskava, 1945.gada 21. decembris.
Augusta Kirhenšteina zinātņu doktora diploms. Maskava, 1945.gada 21. decembris.
Augusts Kirhenšteins laboratorijā. Fotogrāfs: nav zināms. 20. gs. 50. gadu sākums.
Augusts Kirhenšteins savā mājas bibliotēkā Rīgā, Poruka ielā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20.g s. 50. gadi.
Ex libris "Prof., dr., akad. Augusts Kirhenšteins (1872–1963). Mākslinieks: Aleksejs Jupatovs. 20. gs. 70. gadi.