Ārsts un celtnieks – tā nosaukta 2002. gadā izdotā atmiņu un dokumentu grāmata, kuras galvenais varonis ir Jānis Prombergs, bet viņa vislielākais varoņdarbs – Gaiļezera slimnīca, kādreiz saukta Rīgas pilsētas 7. klīniskā slimnīca un tagad Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.

            J. Prombergs dzimis 1927. gada 7. maijā Rīgā, Vecmīlgrāvī, strādnieka ģimenē. Kā pusaudzis 1944. gadā viņš tika mobilizēts vācu gaisa spēku izpalīgos, bet 1945. gadā nosūtīts uz filtrācijas nometni Tulas apkaimē un strādājis šahtā, no kurienes 1946. gadā aizbēdzis, atgriezies mājās, strādājis un 1948. gadā beidzis Rīgas 23. vakara vidusskolu. Studiju laikā viņš aizrāvās ar velosportu, bet pēc RMI beigšanas 1954. gadā tika norīkots darbā par Neretas rajona veselības aizsardzības nodaļas vadītāju un vietējās slimnīcas ķirurgu. Guvis pirmo pieredzi un panākumus, 1956. gadā viņš tika pārcelts līdzīgos amatos uz Cēsīm, kur vēl papildus bija māsu skolas lektors. Arī Cēsīs darbs vedās, un jau 1959. gadā J. Prombergs tika ataicināts uz Rīgu un iecelts daudz atbildīgākā postenī – par veselības aizsardzības ministra pirmo vietnieku. Taču nacionāli noskaņotie darbinieki ar Eduardu Berklavu (1914–2004) priekšgalā tika nobīdīti malā, un arī J. Prombergam pēc pusgada augsto amatu nācās atstāt.

            J. Prombergs bez darba nepalika, jo viņa organizatora prasme bija pamanīta, kam pēc laika pievienojās jaunu ārstniecības iestāžu celtnieka iemaņas un veiksme, kārtojot sarežģītas ar to saistītas procedūras, kad materiāli, jaudas un līdzekļi bija vislielākais deficīts. Viņš tika iecelts par Rīgas rajona veselības aizsardzības nodaļas vadītāju, 1961. gadā par Rīgas pilsētas veselības aizsardzības nodaļas vadītāja vietnieku, no 1962. līdz 1967. gadam bija Rīgas 4. poliklīnikas galvenais ārsts, turpmāk Rīgas pilsētas 6. slimnīcas galvenais ārsts, pie kuras 1970. gadā uzcēla poliklīniku, un tad jau 1971. gadā bija pienākusi Gaiļezera epopeja, ko uz laiku no 1973. Līdz 1975. gadam pārtrauca Republikas sanitārepidemioloģiskās stacijas galvenā ārsta darbs, šai laikā uzceļot jaunu stacijas ēku Klijānu ielā.

            Par Gaiļezera slimnīcu celtniecības kompleksa ekspluatācijas dienesta galveno ārstu J. Prombergs tika iecelts 1975. gadā un panāca grandiozās ieceres strauju īstenošanu, pārvarot visdažādākos sarežģījumus, un slimnīcas pirmās kārtas atklāšanu 1979. gadā jau kā tās galvenais ārsts. Par paveikto 1980. gadā viņam tika piešķirts LPSR Nopelniem bagātā ārsta goda nosaukums, bet sekoja vēl turpmākā Gaiļezera izbūve un priekšzīmīga darba izvēršana, kā arī vairāku citu ārstniecības iestāžu celtniecība vai iesāktās celtniecības pabeigšana.

            Gaiļezera slimnīcu J. Prombergs vadīja līdz 1988. gadam, pēc tam uzraudzīja jaunā dzemdību nama būvi turpat kaimiņos, kas sakarā ar laika un varas maiņu tā arī palika nepabeigts. Jānis Prombergs miris 1993. gada 9. septembrī Stopiņos, apbedīts Rīgas Meža kapos.