 | Gustavs Reinhards1868–1937 oftalmologs, politiķis |
Ārsts un politiķis Gustavs Reinhards dzimis 1868. gada 26. aprīlī Bauskas apriņķa Svitenes pagasta Igauņos zemnieka ģimenē. Pēc Jelgavas ģimnāzijas beigšanas 1887. gadā viņš divus gadus bija mājskolotājs Dobelē un pēc tam studēja Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē, ārsta diplomu ieguva 1895. gadā, bija universitātes acu klīnikas asistents, zināšanas pilnveidoja Berlīnē, Budapeštā, Kēnigsbergā, Neapolē, Pēterburgā un Vīnē; doktora disertāciju par trahomu aizstāvēja 1899. gadā. Darba gaitas sācis kā acu ārsts Liepājā, 1901. gadā G. Reinhards pārcēlās uz Rīgu, ierīkoja savu acu dziednīcu un bija arī skolu ārsts. Lai pētītu trahomas un akluma cēloņus, jaunais acu ārsts apceļoja Kurzemes un Zemgales pagastus, pa daļai arī Vidzemi un Latgali, kā arī devās tālākā ekspedīcijā uz Urāliem un gar Amūru līdz Sahalīnai. Krievu un japāņu kara un Pirmā pasaules kara laikā viņš dienēja armijā.
G. Reinhards bija sabiedriski rosīgs cilvēks un no 1903. līdz 1919. gadam vadīja Latviešu ārstu biedrību, kas 1920. gadā viņu ievēlēja par goda priekšnieku. Lielinieku terora laikā 1919. gada pirmajos mēnešos viņš daudzus kolēģus paglāba no represijām, kā neaizvietojamus iesaistot epidēmiju apkarošanā. 1919. gada rudenī G. Reinhards tika iecelts par pirmo Veselības departamenta direktoru, šai amatā gan paliekot tikai gadu, jo bija pārlieku aizņemts citos darbos. Viņš bija Satversmes Sapulces deputāts no 1920. līdz 1922. gadam un 1., 2. un 3. Saeimas deputāts no 1922. līdz 1931. gadam. Bija arī Rīgas domes deputāts, pārstāvēja Kristīgi nacionālo savienību, 1920. un 1921. gadā izdeva laikrakstu „Tautas Balss”. Savā parlamentārajā darbībā G. Reinhards īpaši asi vērsās pret žūpību un alkoholismu, panākot izmaiņas likumdošanā.
G. Reinhards bija Latvijas Universitātes un tās Medicīnas fakultātes līdzdibinātājs 1919. gadā, augstskolas organizācijas padomes loceklis. 1921. gadā viņš izveidoja Acu slimību katedru, tā sagatavojot profesora Jāņa Ruberta pārnākšanu uz Rīgu. Kā privātdocents viņš pirmais universitātes visu fakultāšu studentiem 1935. gadā sāka lasīt lekciju kursu eigēnikā, kas izdots jau pēc viņa nāves 1940. gadā. Vairākas G. Reinharda brošūras veltītas acu slimībām, tautas dzīvā spēka vairošanai un žūpības apkarošanai.
Par nopelniem tautas labā Gustavs Reinhards 1928. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru. Miris 1937. gada 6. aprīlī Rīgā, apbedīts dzimtās Svitenes Vidukļu kapos.Literatūra:
1. Album Lettonorum. 1870–1882–1930. R., 1930. 170 lpp.
2. Bērziņš L. Gustava Reinharda piemiņai // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1937, 4. nr., 464.–467. lpp.
3. Gustavs Reinhards // Jaunā Balss, 1936, 3./4. nr., 2., 3. lpp.
4. Latvijas Universitāte. 1919–1929. R., 1929. 615 lpp.
5. Raipulis J. Gustavs Reinhards // Veselība, 1993, 10. nr., 10. lpp.
6. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.
Gustavs Reinhards 1. pasaules kara laikā. Fotogrāfs: M. Lapiņš. Rīga, ~1918. gads.
Latvijas Universitātes privātdocents Gustavs Reinhards pie aparāta – magnēta, paredzēta svešķermeņa izņemšanai. No kreisās: 1. Gustava Reinharda dēls ārsts Jānis Reinhards; 3. Gustavs Reinhards. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, ~1933. gads.
Ārsta Gustava Reinharda izrakstīta recepte. 1910.13.10.