 | Veronika Rozenbaha1916–2003 onkoloģe |
Profesore Veronika Rozenbaha ir viena no redzamākām ķirurģēm Latvijas vēsturē. Viņa bija apguvusi plašu operāciju spektru, veikusi ļoti sarežģītas onkoloģiskas operācijas, bieži operējusi kopā ar savu skolotāju profesoru Paulu Stradiņu.
V. Rozenbaha (dzim. Krūmiņa) dzimusi 1916. gada 18. septembrī Pleskavā kara bēgļu ģimenē. Beigusi Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju 1936., Angļu valodas institūtu 1940. un LU Medicīnas fakultāti 1945. gadā, viņa nokļuva Valsts (vēlāk Republikas) klīniskajā slimnīcā un savu turpmāko dzīvi saistīja ar ķirurga onkologa darbu. Kad 1950. gadā tika izveidots Rīgas Medicīnas institūts, V. Rozenbaha tika aicināta par Fakultātes ķirurģijas katedras asistenti un 1954. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par laboratorisko diagnostiku onkoloģijā. Arī visa turpmākā V. Rozenbahas zinātniskā darbība bija saistīta ar vēža pētniecību, bet praktiskie centieni – ar vēža ārstēšanu.
Drīz pēc RMI Ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātes izveidošanas V. Rozenbaha tika iesaistīta tās darbā un no 1965. līdz 1974. gadam kā docente vadīja Onkoloģijas ciklu. Pētnieciskajā darbā V. Rozenbaha daudz pūļu veltīja krūts vēža diagnostikas un ārstēšanas jautājumiem. Latvijā tika ieviestas termogrāfijas, termometrijas, mammogrāfijas, citoloģijas metodes krūts vēža izmeklēšanā. Darba vainagojums bija 1969. gadā V. Rozenbahas aizstāvētā medicīnas zinātņu doktora disertācija par krūts vēzi, kas vēlāk nostrificēta atbilstoši Latvijas Republikas habilitētā medicīnas doktora grādam.
Kad 1974. gadā tika izveidota RMI Onkoloģijas katedra, V. Rozenbaha tika ievēlēta par tās profesori un pilnīgoja studentu apmācības metodes, kā arī turpināja strādāt pie krūts vēža agrīnās diagnostikas jautājumiem, pētīja vēža riska faktorus, popularizēja krūts paškontroles izmeklēšanas metodes, veidoja izbraukuma brigādes un izvērsa plašu profilaktisko darbu Latvijā.
Profesore V. Rozenbaha publicējusi vairāk nekā 100 zinātnisko darbu, kopā ar katedras darbiniekiem sarakstījusi mācību grāmatu onkoloģijā. Katedrā par profesori konsultanti viņa darbu turpināja no 1979. līdz 1995. gadam. Šajos ilgajos augstskolas darbības gados viņa izaudzinājusi vairākas ārstu, onkologu, ķirurgu paaudzes.
Profesore Veronika Rozenbaha mirusi 2003. gada 3. janvārī Rīgā, apbedīta Meža kapos. Grāmatu par profesori 2005. gadā publicēja viņas draudzene ķīmijas doktore Milda Pormale.
Literatūra:
1. Dālmane A. Drūmie Staļina represiju gadi Latvijas Universitātē // Acta medico-historica Rigensia. R., 2010, 9. sēj., 298.–311. lpp.
2. Liepiņš J. Godprātības slavinājums // Latvijas Ārsts, 2010, 1. nr., 62.–64. lpp.
3. Pormale M. Profesore Veronika Rozenbaha. [R., 2005]. 61 lpp.
4. Vīksna A. Latvijas ķirurģijas profesori. R., 2010. 141 lpp.
Veronika Rozenbaha – Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes studente. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1943. gads.
Republikāniskās klīniskās slimnīcas Onkoloģijas nodaļas darbinieki ar studentiem. 1. rindā no kreisās: 4. Veronika Rozenbaha; 5. Profesors Pauls Stradiņš. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 50. gadi.
Profesore Veronika Rozenbaha (pirmā no kreisās) ar kolēģiem Rīgas Medicīnas institūta Onkoloģijas katedrā. Pirmā no labās: Velta Bramberga; stāv: Uldis Vikmanis un Dagnija Leja. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20.gs. 70. gadi.
Veronika Rozenbaha Rīgas Medicīnas institūtā ķirurģijas eksāmena laikā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1974. gads.
Starptautiskā pretvēža kongresa dalībnieka piespraude. PSRS, 1962. gads.
Onkoloģiskās slimnieces vešana uz palātu pēc operācijas. No labās: 2. Veronika Rozenbaha; 4. Jānis Gardovskis. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 70. gadi.
Latvijas Medicīnas akadēmijas diploms Veronikai Rozenbahai par Habilitētā medicīnas doktora zinātnisko grādu. Rīga, 1992.gads.
Valsts emeritētā zinātnieka krūšu nozīme. Latvija, 1998. gads.