Sīksta neatlaidība un milzīgas darbaspējas Verai Rudzītei ļāva pārvarēt daudzus neiedomājamus šķēršļus ceļā uz akadēmisku pilnvērtību un atzinību. Dzimusi 1929. gada 8. decembrī Rīgā vienkāršu rokpeļņu ģimenē, dzīvē viņa uz priekšu sitās pašas spēkiem, iekarodama vienu virsotni pēc otras par spīti augsti titulētiem nelabvēļiem. Ar zelta medaļu beigusi Rīgas 3. vidusskolu 1949. gadā un ar izcilību RMI Ārstniecības fakultāti 1955. gadā, jau studiju laikā viņa pievērsās zinātnei profesora Kristapa Rudzīša (vienādie uzvārdi neliecina par radniecību!) vadībā un pirmo ārstes darba gadu aizvadīja kā terapeite Smiltenē un kā Vāles lauku slimnīcas vadītāja.

            Par zinātnieci V. Rudzīte izauga Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā, kura jaunākā un vecākā līdzstrādniece bija no 1956. līdz 1979. gadam. Medicīnas zinātņu kandidātes disertāciju terapijas specialitātē „Perifērisko asiņu un saistaudu formelementi un seruma olbaltumi ļaundabīgo audzēju gadījumā (klīniski un eksperimentāli pētījumi)” viņa aizstāvēja 1960. gadā Rīgā, medicīnas zinātņu doktora disertāciju patofizioloģijas specialitātē „Triptofāna metabolisma īpatnības patoloģijas gadījumā” 1969. gadā Maskavā (grāds apstiprināts 1971. gadā un nostrificēts par habilitētā medicīnas doktora grādu 1992. gadā). No 1979. gada V. Rudzīte bija Latvijas Kardioloģijas institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece un no 1981. gada Bioķīmijas laboratorijas vadītāja. Par triptofāna un kinurenīna pētījumiem 1991. gadā V. Rudzīte saņēma Paula Stradiņa balvu, par profesori ievēlēta 1993. gadā, šai gadā arī par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli un 1994. gadā – par īsteno locekli (akadēmiķi). Kļūstot par valsts emeritēto zinātnieci 1997. gadā, pētījumus turpināja ar agrāko degsmi.

            Zinātnisko pētījumu pamatvirzieni pašas akadēmiķes lūkojumā: saistaudu un perifērisko asiņu formelementi, seruma olbaltumi, ogļhidrāti, lipīdi, aminoskābes; triptofāns un homocisteīns, to metabolisms. V. Rudzīte publicējusi 280 zinātniskus rakstus vietējos, PSRS un ārzemju izdevumos, kā arī divas monogrāfijas (krievu valodā): „Triptofāns (normā un patoloģijā)” (1973) un „Triptofāna diabetogēnie metabolīti kā cukurslimības iemesls” (1981). Viņa ir trīs izgudrojumu autore, vadījusi četras disertācijas.

            Zinātnieces Veras Rudzītes mūža gaita apstājās 2007. gada 14. augustā Rīgā.